Dažreiz ir vērts mierīgi aiziet uz virtuvi, paņemt vienu no vecajiem, labajiem, plīstošajiem šķīvjiem un vienkārši triekt pret zemi.
Un atstāt. Vienkārši aiziet.
Tā skaņa un lauskas uz grīdas un enerģija, kas ielikta triecot šķivi pret grīdu nomierina.
Tiesa – nedrīkst palikt. Ir jāaiziet. Un jāsavāc vis, tikai tad, kad viss ir pārgājis.
Ofēlija.
-
Edit: Ir vērts sašķaidīt arī divus, ja vajag.
