From Cherry
Padomājiet – cik daudzas lietas jūs atmetat kā nederīgas, kaut patiesībā jūsu sirdis pēc tām tīko.
Tāpēc, ka jūs tās izlaižat caur sabiedrības “tā ir pieņemts, tā nav pieņemts” gaļasmašīnu un atstājiet tikai “ir pieņemts” lietas.
Es publiski aicinu visus, kas šo lasa, nākamreiz, kad jums uznāk šķietami dīvaina, bet atkārtota vēlme iemācīties šaut ar loku vai spēlēt bungas grupā, nedomāt neko citu kā tikai – uz priekšu. Es to īstenošu. Varbūt tas ir īstais ceļš (varbūt arī nē, bet varbūt tomēr jā).
Aizraušanās un sapņu īstenošana ir ceļš ārā no emociju slāpēšanas. Nevari pateikt kādam acīs, ka tev no viņa metas slikti? Uzsit pa bungām vai trāpi ar loku tieši mērķī. Izlaid sajūtas ārā. Ļauj tām pamest savu miesu, un tas dziedēs tavu dvēseli.
Man ir neīstenoti bērnības sapņi, par kuriem vēl joprojām žēl, ka tie nav īstenoti. Guess what?
Esmu ķērusies tiem klāt. Es mēģinu skatīties uz lietām no citas puses, ne no tās, ko sabiedrība, arī pavisam tuvi cilvēki, man uzspiež. Man ir apnikuši šie uzspiestie skatupunkti. Nopietni.
Aizraujieties ar kaut ko. Un paliks mazāk spēka/laika/vēlmes darīt sev pāri.
